Tīmekļa vietnē izmantotie jēdzieni (alfabētiskā secībā)

  1. Abstrahēšana – domāšanas operācija, kurā tiek veidots vispārināts realitātes atspoguļojums – tēls, priekšstats, jēdziens u. tml.
  2. Analītisks pētījums veselības aprūpē / medicīnā – pētījums, kurā ne tikai pārbauda saistību starp ekspozīciju un veselības iznākumu, bet arī pretendē uz kauzalitātes noskaidrošanu un pierādīšanu.
  3. Analīze – metode, ar kuras palīdzību notiek objekta sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
  4. Analīzes vienība – teksta klasifikācijas pamatvienība vairākās kvalitatīvo datu analīzes metodēs. Par analīzes vienību pētnieks var izvēlēties atsevišķus vārdus, frāzes, teikumus, rindkopas vai pat visu dokumenta tekstu. Kvalitatīvajā kontentanalīzē par analīzes vienību, piemēram, var izvēlēties atsevišķus vārdus, frāzes, teikumus, rindkopas vai pat visu dokumenta tekstu.
  5. Aposteriorie testi – statistikas metode grupu salīdzināšanai, izmantojot speciālas procedūras, lai precizētu, starp kurām grupām novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības.
  6. Aprakstošā statistika – statistikas metode, arī pieeja datu analīzē: kvantitatīvs pētāmo mainīgo svarīgāko īpašību apraksts, izmantojot statistiskos rādītājus, diagrammas un apkopojot datus tabulās.
  7. Aprakstošais pētījums veselības aprūpē / medicīnā – pētījums, kurā ievāc un analizē datus par veselības notikumu sadalījumu populācijā un apraksta novērotās saistības starp ekspozīciju un pētāmo veselības iznākumu, bet nepierāda cēloņsakarības.
  8. Apsekošanas metode – pētnieka sagatavotie jautājumi (dažreiz uzdevumi), kuri tiek uzdoti pētāmai izlasei vai atlasītajiem pētījuma dalībniekiem, lai iegūtu kvantitatīvas (skaitliskas) un / vai kvalitatīvas (tekstuālas, retāk vizuālas) atbildes. Var nodalīt divus šo metožu apakšveidus: aptaujas un intervijas.
  9. Apstiprināmība – zinātniskā stipruma kritērijs, kas norāda uz kvalitatīvā pētījumā iegūto rezultātu neitrālumu, kuru nosaka ārējā verifikācija un pamatotas datu vākšanas metodes.
  10. Aptauja – rakstisku jautājumu kopa, kas tiek piedāvāta pētāmajiem, lai iegūtu rakstiskas atbildes kvantitatīvā un / vai kvalitatīvā formā. Aptaujas var iedalīt pēc to izmantošanas pētījuma stratēģijās, atbilstības psihometrijas prasībām, aptaujas jautājumu formas, distances starp pētnieku un pētāmo, procedūras un pēc iegūstamās informācijas satura.
  11. Attālinātā fokusgrupa – fokusgrupas veids, ko raksturo neklātienē notiekoša un ar tehniskiem līdzekļiem pastarpināta mijiedarbība starp fokusgrupas dalībniekiem. Attālinātās fokusgrupas var iedalīt telefoniskajās fokusgrupās un tiešsaistes fokusgrupās (saziņa notiek, piemēram, videokonferences veidā).
  12. Attālinātā intervija – intervijas, kur intervētājs un intervējamais netiekas personīgi, bet izmanto kādu saziņas līdzekli (telefonu, Skype).
  13. Atvērtā piekļuve jeb brīvpieeja – bezmaksas, brīva, tūlītēja, nemainīga tiešsaistes piekļuve pilnteksta zinātniskai informācijai, kas ļauj lietotājiem to lasīt, lejupielādēt, kopēt, izplatīt, drukāt, meklēt un citēt, indeksēt, pārraidīt kā datus vai izmantot jebkurā citā legālā veidā bez finansiāliem, tiesiskiem vai tehniskiem ierobežojumiem. Šāda informācija var būt zinātniskie raksti, konferenču publikācijas, grāmatas, grāmatu nodaļas, pētniecības dati, multimediju materiāli un citi zinātnisko darbu veidi atkarībā no zinātnes nozares. Atvērtā piekļuvē piedāvā tos zinātniskās darbības rezultātus, kurus autori publicē bez autoratlīdzības. Atvērtā piekļuvē netiek publicēti to pētījumu rezultāti, kurus nevar nodot atklātībā vai kuri ir patentējami.
  14. Atvērtie dati – brīvi pieejama bezmaksas informācija bet atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automātizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām.
  15. Atvērtie jautājumi – dažādās datu ieguves metodēs izmantojama jautājumu forma, kas atbildi pilnībā atstāj respondenta ziņā, to neietekmējot un paredzot atbildes pierakstam tukšu vietu aptaujas veidlapā vai formulējot intervijas jautājumu veidā, kas paredz izvērstu atbildi. Šo pieeju izmanto, kad nav iespējams uzzināt, kādu atbildi sniegs respondents, vai arī pētnieks vēlas citējamas atbildes. Atvērtos jautājumus bieži izmanto pilotpētījumos, lai izveidotu nestrukturētu pamatpētījuma versiju.
  16. Cēloņsakarība (starp mainīgajiem) – attiecības, kurās izmaiņas vienā mainīgajā vērtībā izraisa izmaiņas citā mainīgajā vērtībā.
  17. Dabiskā novērošana – novērošana, kas veikta reālās dzīves apstākļos, nevis laboratorijā.
  18. Daļēji atvērtie jautājumi – jautājuma forma, kad, atbildot uz jautājumu, vienlaicīgi tiek piedāvātas gatavas atbilžu alternatīvas un arī dota iespēja sniegt arī savu atbildes variantu.
  19. Daļēji strukturētā intervija – intervija, kas ietver kā strukturētus jautājumus (parasti faktu iegūšanai), tā arī vispārīgākus atvērtos jautājumus, kas ļauj intervējamajam sniegt plašāku ieskatu konkrētā problemātikā.
  20. Daļēji strukturētā novērošana – novērošanas veids, kurā pētnieks pirms novērošanas sagatavo sarakstu ar interesējošām tēmām, izpētes jautājumiem vai kritērijiem.
  21. Darbības pētījums jeb rīcības pētījums – kvalitatīvā pētījuma dizains ar lietišķu ievirzi, kurā pētnieks un pētāmie sadarbojas, lai apzinātu problēmas un rastu to risinājumu (piemēram, uzlabotu ikdienas darba procesu, attīstītu projektus un programmas, atrisinātu krīzes situāciju)
  22. Darbības jomu noteikšanas pārskats – pārskats, kas sniedz novērtējumu par noteiktā jomā pieejamo zinātnisko literatūru ar mērķi iezīmēt sistematizētas izpētes nepieciešamību. Parasti šis pārskats neietver pētījumu kvalitātes izvērtējumu.
  23. Datnes tīrīšana – viens no datu sākotnējās analīzes posmiem kvantitatīvā pētījumā, proti, datu pārskatīšanas process, lai uzlabotu datu kvalitāti, precizitāti, atbilstību, un padarītu tos piemērotus mērķim, kādam tie tika vākti.
  24. Datu analīzes metodes -sistemātiski lietotas statistiskas un /vai loģiskas metodes, lai aprakstītu un ilustrētu, reducētu un apkopotu, kā arī izvērtētu datus. Balstoties uz datiem, šīs metodes ļauj izdarīt induktīvus secinājumus un nodalīt datos signālu (interesējošo fenomenu) no trokšņa (statistiskām fluktuācijām vai subjektīviem aizspriedumiem).
  25. Datu bāze. Datu bāzēs atrodas dati – ziņas, ko apkopo organizācija. Datu bāze ir organizācijas apkopoto datu mājvieta . Datu bāzes izmantošana ir viens no produktīvākajiem veidiem , kā uzglabāt sakārtotus datus. Tā ir datorizēta sistēma, kas ne tikai glabā datus, bet arī atvieglo šo datu pārvaldību un jēgu.
  26. Datu kopa -zinātniskā pētījuma laikā ievāktiem novērojumi un mērījumi.
  27. Datu sākotnējā analīze – kvantitatīvā pētījuma datu analīze neatkarīgi no paša pētījuma mērķa; šīs analīzes pamatmērķis ir iepazīt pētījumā iegūtos mainīgos, un tā satur trīs posmus: datu tīrīšanu, datu skrīningu un dokumentēšanu.
  28. Diferenciācija – attīstībā esoša veseluma sadalīšanās, sašķelšanās un noslāņošanās dažādās daudzveidīgās formās un pakāpēs.
  29. Dokumentu analīze – datu ieguves un analīzes metode (galvenokārt izmantojot tekstu analīzes metodes), kas tiek veikta rakstiskiem, vizuāliem (fotogrāfijas) vai kultūras artefaktiem (piemēram, personīgiem dokumentiem un fiziskiem materiāliem).
  30. Dzīvesstāstu intervija – atvērtā intervija, kuras mērķis ir iegūt iespējami pilnīgāku informāciju par pētījuma dalībnieka biogrāfiju, atklājot viņa iekšējo pieredzi un tās saikni ar dažādiem dzīves notikumiem un posmiem.
  31. Eksperiments jeb kontrolēts nejaušināts pētījums – pētījuma dizains, kurā pētnieks rada neatkarīgo mainīgo (kauzālo faktoru) vai manipulē ar to un novēro vai mēra šīs manipulācijas ietekmi uz atkarīgo mainīgo. Eksperimentā mērījumus veic ar standartizētām un pārbaudītām metodēm, kurām pētījuma veicējs (parasti) piemēro statistiskas procedūras.
  32. Ekspertu izlase – mērķtiecīgās izlases veids, kurā ietver dalībniekus ar speciālām zināšanām kādā jomā, piemēram, ekspertus ar labām zināšanām par notiekošo kādā organizācijā, programmā, interešu grupā vai saistībā ar kādu problēmu.
  33. Emisks pētījums – pētījuma perspektīva, kas attiecas uz konstruktiem vai uzvedību, kas ir unikāla indivīdam vai sociālam un kultūras kontekstam un ko nevar vispārināt.
  34. Empīriskie dati – dati, kuri ir iegūti no ticamiem mērījumiem vai novērojumiem.
  35. Empīrisks novērojums – datu iegūšanas sistemātiska procedūra, kuras rezultātā tiek noteikta pētāmās pazīmes izteiktība.
  36. e-portfolio. Elektroniskais portfelis (pazīstams arī kā digitālais portfelis, tiešsaistes portfolio, e-portfelis, e-folio vai eFolio)[1] ir lietotāja apkopotu un pārvaldītu elektronisku pierādījumu kolekcija, parasti tīmeklī. Šādi elektroniski pierādījumi var ietvert ievades tekstu, elektroniskus failus, attēlus, multividi, emuāra ierakstus un hipersaites. E-portfeļi ir gan lietotāja spēju demonstrējumi, gan pašizpausmes platformas. Ja tie ir tiešsaistē, lietotāji laika gaitā var tos dinamiski uzturēt.
  37. Etnogrāfija – kvalitatīvā pētījuma dizains, kur pētnieks, ieņemot iekšējā novērotāja pozīciju un pavadot dabiskajā vidē ilgstošu laika periodu, apraksta un analizē cilvēku grupu un / vai kultūru apgūtus un izmantotus vērtību, uzskatu, valodas un uzvedības modeļus.
  38. Etnogrāfiskā intervija – etnogrāfiskajā pētījumā izmantots intervijas veids, kas salīdzinājumā ar tradicionāliem intervijas veidiem ir mazāk formāls un mazāk balstās uz intervētāja vadošo lomu. Šī intervija vairāk atgādina neformālu sarunu, kur intervējamais un intervētājs brīvi izpauž sevi, savu viedokli un emocijas.
  39. Eventuālā metode – datu apkopošanas metode jaukta dizaina sistemātiskajā pārskatā. Šajā metodē divu vai vairāku pierādījumu formu sintēze tiek veikta secīgi, balstoties uz iepriekšējās sintēzes rezultātiem. Pirmās sintēzes rezultātā tiek ģenerēts nākamais pētījuma jautājums. Šis process turpinās tik ilgi, līdz ir sasniegts izvirzītais mērķis.
  40. Fenomenoloģija – kvalitatīvā pētījuma dizains, kur pētnieks cenšas izprast, kāda ir viena vai vairāku indivīdu pieredze attiecībā uz kādu parādību; viena vai vairāku indivīdu apziņas un piedzīvotā pieredzes apraksts.
  41. Fenomens jeb parādība – zinātniski nozīmīgs fakts vai notikums, kas ir pakļauts zinātniskajam aprakstam un skaidrojumam
  42. Fokusētā intervija – skatīt daļēji strukturētā intervija
  43. Fokusgrupa – pētījuma datu ieguves metode, kurā izmanto atvērtu grupas mijiedarbību, lai moderators (pētnieks) gūtu dziļāku izpratni par dalībnieku attieksmēm un viedokļiem. Fokusgrupas dalībnieki var mijiedarboties un savstarpēji reaģēt uz citu dalībnieku viedokļiem
  44. Godprātīgums – patiesums, godīgums, uzticamība, cieņpilna attieksme.
  45. Grupas intervija – intervija ar cilvēku grupu (piemēram, NVO) par noteiktu jautājumu loku
  46. Hibrīdjautājums – pētījuma jautājums, kas tiek izvirzīts jauktajos pētījumos un atspoguļo kvalitatīvās un kvantitatīvās metodoloģijas kombināciju. Hibrīdjautājumu var uzstādīt jauktā pētījuma pašā sākumā vai arī tad, kad tas loģiski izvirzās pētījuma gaitā. To var formulēt ar norādēm uz pētījuma metodēm vai procedūrām vai ar norādēm uz pētījuma saturu.
  47. Hipotēze – apgalvojuma formā izteikta prognoze pirms pētījuma veikšanas par tajā iegūstamajiem rezultātiem, parasti, lai pārbaudītu kāda teorētiska apgalvojuma atbilstību realitātei.
  48. Iekļaušanas kritēriji – nosacījumi, kuru dēļ elementu (pētījuma dalībnieku) iekļauj izlasē.
  49. Iekšējā pamatotība jeb iekšējā validitāte – zinātniskā stipruma kritērijs kvantitatīvajā stratēģijā, kas raksturo no veiktā pētījuma izrietošo secinājumu ticamību.
  50. Individuālā aptauja – aptaujas veids, kurā dati vienā reizē tiek vākti tikai no viena indivīda
  51. Induktīvā kvalitatīvā kontentanalīze – kontentanalīze, ko izmanto kvalitatīvo datu analīzei, ja interesējošā problēma ir maz pētīta vai zināšanas par to ir fragmentāras. Kategorijas tiek atvasinātas no datiem, virzoties no konkrētā uz vispārējo, proti, tiek novērotas datu detaļas un tad tās tiek kombinētas lielākā veselumā.
  52. Inovācija – process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas izstrādes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā / pakalpojumā vai to uzlabojumos.
  53. Integrācija – daļu, elementu organiska apvienošana vienā veselumā, sistēmā.
  54. Intervija – primāro datu ieguves metode, ko var raksturot kā vienpusēju iztaujāšanu vai uz mijiedarbību balstītu personīgu dialogu starp pētnieku un vienu vai vairākiem pētāmiem, kas norisinās klātienē vai pastarpināti ar kādu saziņas līdzekļu palīdzību. Intervijas laikā intervētājs uzdod vairāk vai mazāk strukturētus jautājumus, lai iegūtu informāciju, kas ļautu atbildēt uz pētījuma jautājumiem vai pārbaudīt hipotēzi.
  55. Izlase – elementu kopums, kas ar noteiktām metodēm atlasīts no lielākas populācijas; populācijas gadījumu apakškopa, kas iesaistīta projektā, lai spriestu par visas populācijas īpašībām
  56. Izslēgšanas kritēriji – nosacījumi, kuru dēļ elements netiek iekļauts izlasē
  57. Jēdziens / koncepcija – uz teorētiskām atziņām balstīta priekšmeta, parādības vai notikuma būtības apraksts vai izskaidrojums; teorijas iedīglis
  58. Konsekventums – zinātniskā stipruma kritērijs, kas raksturo to, vai pētījumu var atkārtot līdzīgā kontekstā / ar līdzīgiem pētījuma dalībniekiem / objektiem, iegūstot tos pašus rezultātus.
  59. Kontentanalīze jeb satura analīze – tekstuālu datu analīzes metode, ar kuru tiek reducēts teksts līdz daudz īsākam kopsavilkumam vai tā jēgas atspoguļojumam. Šī analīze atklāj jēgu, mērķi vai ietekmi jebkuram komunikācijas veidam – daiļliteratūrai, presei, radiopārraidēm, pētot un izvērtējot satura, atkārtojošos tēmu detaļas, mājienus un netiešus norādījumus
  60. Kopienā balstīts darbības pētījums – zinātniski stiprs empīrisks un reflektīvs (vai interpretatīvs) darbības pētījums, kurā cilvēki tiek aktīvi iesaistīti pētījuma procesā, kas sniedz ar viņu dzīvi vai darbu saistītu konkrētu praktisku rezultātu un nodrošina apstākļus nepārtrauktam procesam – kopienas identitātes attīstībai
  61. Kvalitatīvā kontentanalīze – datu analīzes metode tekstuālu datu satura subjektīvai interpretācijai, izmantojot kodēšanas un tēmu vai modeļu izdalīšanas sistemātisku klasifikāciju. Kontentanalīzes mērķis ir iegūt koncentrētu un detalizētu parādības aprakstu, un analīzes rezultāts ir modelis, jēdzienu sistēma, karte vai kategorijas, kas apraksta šo parādību
  62. Kvalitatīvā pētījumu stratēģija – pētījuma stratēģija, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi
  63. Kvalitatīvie dati – dati, kas tuvina vai raksturo, bet nemēra lietas vai parādības atribūtus, raksturlielumus, īpašības u.c. Kvalitatīvie dati apraksta kvantitatīvos datus
  64. Kvalitatīvo datu analīze – ar dažādām datu ieguves metodēm iegūtu tekstuālu (dažreiz arī audiālu vai vizuālu) datu analīze atkarībā no datu veida, zinātnes nozares konteksta un datu analīzes pieejas filosofiskā un teorētiskā pamatojuma. Pastāv dažādas kvalitatīvo datu analīzes metodes, piemēram, tematiskā analīze, kvalitatīvā kontentanalīze, nepārtrauktā salīdzinošā analīze, naratīvā analīze, fenomenoloģiskā analīze, diskursīvā analīze. Analīzes centrā ir jēgpilnu modeļu vai tēmu izdalīšana, izpēte, salīdzināšana, pretstatīšana un interpretācija
  65. Kvalitatīvs mainīgais – novērojums, kas nav raksturojums ar skaitlisku vērtību, bet kuru var saistīt ar īpašību, pazīmi
  66. Kvalitatīvs sistemātiskais pārskats – visaptverošs kopsavilkums par konkrētu tematu, kurā tiek identificēti, novērtēti un sintezēti kvalitatīva vai jaukta dizaina pētījumi, kuru ietvaros pētnieki ir ievākuši kvalitatīvus datus
  67. Kvantitatīvs mainīgais – novērojums, kas ir raksturojums ar skaitli, kas izsaka daudzumu. Var būt diskrēti (parasti iegūst skaitot) un nepārtraukti (iegūst mērot) kvantitatīvie mainīgie
  68. Kvantitatīvs sistemātiskais pārskats – visaptverošs kopsavilkums par konkrētu tematu, kurā tiek identificēti, novērtēti un sintezēti kvantitatīva dizaina pētījumi ar zemu neobjektivitātes risku, lai atbildētu uz konkrētu pētījuma jautājumu un novērtētu intervences efektivitāti
  69. Lauka pētījums – empīrisku datu vākšana pētāmā objekta dabiskajā vidē, kas atkarībā no zinātnes nozares notiek ārpus pētnieka darba vietas, laboratorijas vai bibliotēkas
  70. Mērķpopulācija – elementu(pētījuma dalībnieku) kopums, kas atbilst pētījuma mērķim
  71. Mērķtiecīgā izlase – izlases veids kvalitatīvā pētījuma stratēģijā, kad pētnieks nosaka interesējošās populācijas īpatnības un atrod indivīdus tieši ar šādām īpatnībām. Pētījuma dalībniekiem ir personīgā pieredze attiecībā uz pētījuma tēmu un viņi spēj par to paust savu viedokli
  72. Metode – veidu un paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai. Katrai metodei ir savas priekšrocības atkarībā no pētījuma mērķa un jautājuma
  73. Misija – organizācijas pastāvēšanas galvenais mērķis (jēga)
  74. Objektīvums – zinātniskā stipruma kritērijs kvantitatīvajā stratēģijā; objektīvums raksturo pētījuma rezultātu neatkarību no vērtībām, uzskatiem, aizspriedumiem, pieņēmumiem
  75. Paradigma – noteikts pasaules uzskats, domāšanas modelis, ko veido vērtības, pārliecības un metodoloģiskie pieņēmumi
  76. Patiesums – zinātniskā stipruma kritērijs, kas raksturo, kādā mērā pētījuma rezultāti spēj patiesi atspoguļot pētāmo procesu vai parādību
  77. Pelēkā literatūra – literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.) (Obligāto eksemplāru likums)
  78. Pētījuma dalībnieks – persona (saukts arī par pētījuma subjektu vai respondentu), kas tiek iesaistīta pētījuma procesā kā pētījuma datu avots
  79. Pētījuma dizains – pētījuma plāns un procedūras, kas ietver pētnieka lēmumus par pētījuma veikšanas gaitu, sākot ar plašiem pieņēmumiem līdz detalizētām datu vākšanas un analīzes metodēm. Pētījuma dizains ir filosofisko pieņēmumu, izziņas stratēģiju un konkrētu metožu krustpunkts
  80. Pētījuma mērķis – pētījuma nolūka formulējums
  81. Pētījuma pārskats – teksts, ar kuru pētījuma autors informē citus zinātniekus vai sabiedrību par savu pētījumu un tajā iegūtajiem rezultātiem. Pētījuma pārskats var būt mutisks, piemēram, priekšlasījums konferencē, vai rakstisks, piemēram, raksts žurnālā vai zinātniska monogrāfija
  82. Pētījuma problēma – situācija, kas tiek apzināta kā teorētisks vai praktisks uzdevums vai jautājums, ko nepieciešams izpētīt
  83. Pētījuma rezultātu izplatīšana – pētījumu rezultātu publiskošana zinātniskajā kopienā un ārpus tās (sabiedrības grupās, kas nav tieši saistītas ar zinātni), piemēram, publiskas prezentācijas, stenda referāti, zinātniskās publikācijas / raksti, preses relīzes, sociālie mediji, intervijas, lekcijas un diskusijas
  84. Pētījuma stratēģija – specifisks pētnieku kopienas skatījums uz pētījumu, kas balstīts uz vispārpieņemtu pieļāvumu, jēdzienu, vērtību un prakses kopumu. Tiek izdalītas kvantitatīvās, kvalitatīvās un jaukto pētījumu stratēģijas
  85. Pētījuma struktūra – pētījuma veikšanas plāns jeb nepieciešamo soļu secība, lai sasniegtu pētījuma mērķi un iepazīstinātu auditoriju ar šo pētījumu. Katrā pētījuma stratēģijā šī struktūra ir atšķirīga un to nosaka pētījuma problēma, mērķis un citi konkrētās stratēģijas elementi
  86. Pētījuma teorētiskais pamatojums / modelis – teorija, kas izstrādāta, lai izskaidrotu situāciju vai parādību un pēc tam spētu to prognozēt
  87. Pētniecības dati – informācija, kas nav zinātniska publikācija un kas tiek savākta un / vai radīta zinātniskās pētniecības laikā un tiek izmantota pētniecības procesā, vai nepieciešama, lai apstiprinātu zinātnisko pētījumu rezultātus. Pētniecības datus potenciāli ir iespējams kombinēt un atkalizmantot gan zinātniskajā praksē, gan ārpus tās
  88. Pētniecības ētika – lietišķās ētikas nozare, kas definē un pamato zinātnisko pētījumu ētiskās normas un principus, īpašu nozīmi pievēršot tiem pētījumiem, kuros iesaistīti cilvēki un dzīvnieki
  89. Pilārs – balsts
  90. Populācija (jeb ģenerālkopa) – mācību procesā iesaistīto subjektu vai objektu kopums, uz ko koncentrējas projekts un uz kuru attiecina projekta rezultātus.
  91. Secinājums – atzinums vai jauns spriedums, kas iegūts, analizējot parādības vai apkopojot vairākus spriedumus
  92. Sintēze – izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā
  93. Sintezējošs pārskata raksts – pārskats, kas ietver pētījumus konkrētā jomā, analizē nepilnības un iezīmē nepieciešamību pēc pētījumiem nākotnē
  94. Slēdziens – spriedums, kas izriet no iepriekšējiem secinājumiem, faktu analīzes u. tml.
  95. Sociālā inovācija – jaunu ideju (produktu, pakalpojumu un modeļu) izstrādāšana un ieviešana ar mērķi apmierināt sociālās vajadzības un sekmēt jaunu sociālo attiecību vai sadarbības veidošanos
  96. Sociālais nozīmīgums – pētījuma iezīme: pētījumi nedrīkst būt pašmērķīgi vai uz peļņu orientēti, tiem ir jākalpo sabiedrības interesēm
  97. Sociālās sadarbības princips – viens no pētniecības principiem: pētniekiem ir cieši jāsadarbojas ar cilvēku grupu / kopienu, kuras pārstāvjus plānots iekļaut pētījumā
  98. Sociālās vēlamības problēma – viena no aptaujas problēmām, kas saistās ar respondentu apzinātu reakciju uz aptaujas jautājumiem. Respondenti sistemātiski maina savas atbildes uz aptaujas jautājumiem tā, lai tās sakristu ar viņu uztvertajām pētnieka vēlmēm un sabiedrības viedokli attiecīgajā jautājumā
  99. Spriedums – doma, atzinums, kas izteikts (par kaut ko) apgalvojuma vai nolieguma formā
  100. Stigmatizācija – sabiedrības piešķirta noteikta negatīva iezīme vai vērtējums indivīdiem vai sociālajām grupām
  101. Stratēģija – ilgtermiņa plāns (stratēģiskais plāns) vai programma (stratēģiskā programma), kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms
  102. T-veida pētnieki – pētnieki, kas ir spējīgi gan darboties savā zinātnes nozarē, uzrādot augstus zinātniskos rezultātus (īpaši svarīgi jaunajiem zinātniekiem), gan skatīties pāri savas nozares robežām
  103. Teorija – sistemātiski vispārinājumi, kas dod iespēju izskaidrot un prognozēt parādības
  104. Ticamība – zinātniskā stipruma kritērijs kvalitatīvajā stratēģijā, kas norāda kādā mērā kvalitatīvais pētījums patiesi atspoguļo pētāmo parādību vai procesu (piemēram, pētījuma dalībnieka kāda pieredzes aspekta dinamiku)
  105. Transdisciplinaritāte – jauna pieeja zināšanu radīšanai, ko var raksturot kā komandas pētījumu, kas sniedz uz zināšanām balstītu ieguldījumu komplicētu reālās dzīves problēmu risināšanā, sadarbojoties dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem un sociālajiem aģentiem. Transdisciplināro pētniecību var izmantot neskaidru, diskutablu un augsta riska globāli nozīmīgu problēmu risināšanā
  106. Triangulācija – metode vai plurālistiska pieeja, kas izmanto dažādas metodes, lai apskatītu pētījuma tēmu no dažādiem viedokļiem un radītu daudzveidīgu datu kopumu. Galvenokārt tiek lietota, lai kontrolētu pētījuma rezultātu zinātnisko stiprumu. Parasti tiek nošķirti četri triangulācijas veidi: datu avotu, pētnieku, metožu un teorētiskā triangulācija. Triangulācija var gan nodrošināt vairākus kvalitatīvā pētījuma zinātniskā stipruma kritērijus (piemēram, ticamību, uzticamību, taisnīgumu un katalītisko autentiskumu), gan arī ietekmēt pētījuma pārskata daudzpusību un pamatotību
  107. Uz pierādījumiem balstīta prakse – plašākā nozīmē: lēmumu pieņemšanas process konkrētā profesionālās darbības situācijā, kurā tiek izmantoti labākie pieejamie pētījumos gūtie pierādījumi, speciālista pieredze (kompetence) un klienta (pacienta) izvēle. Šaurākā nozīmē: vislabāko pierādījumu izmantošana, lai pieņemtu izsvērtus lēmumus profesionālajā darbībā
  108. Uzticamība – zinātniskā stipruma kritērijs kvalitatīvajā stratēģijā, kas norāda uz pētījuma gaitā izveidotās struktūras un atrasto rezultātu neapstrīdamu loģiku un kvalitāti
  109. Vērtības – pamatprincipi, kas vada un virza organizāciju un tās kultūru. Veids, kādā tā uzskata, ka tai vajadzētu veikt savu darbību
  110. Vienkāršā nejaušinātā izlase – varbūtīgās izlases veids, kuru iegūst, izmantojot pilnībā nejaušu mērķpopulācijas elementu atlasi. Vienkāršā gadījuma izlasē katram subjektam (objektam) ir vienāda iespēja (varbūtība) tikt tajā iekļautam.
  111. Vispārināšana jeb ģeneralizācija – pētījuma rezultātu praktiskā un teorētiskā pielietojuma kritērijs, kas norāda uz to, cik lielā mērā pētījuma rezultāti ir pārnesami uz citu kontekstu. Kvantitatīvajā pētījumu stratēģijā: iegūto rezultātu attiecināmība uz visu populāciju
  112. Vīzija – tas, ko organizācija tiecas sasniegt, ko tā būs sasniegusi, pildot savu misiju
  113. Zinātne – cilvēka intelektuālās darbības sfēra, kuras mērķis ir jaunu zināšanu radīšana un sistēmiska sakārtošana, apkopošana
  114. Zināšanu bāze – tas ir atbilžu kopums. Tā ir informācija (apstrādāti dati), kas ir formulēta lietošanai gatavā veidā. Tā ir risinājumu, instrukciju un gatavu atbilžu krātuve par noteiktu tēmu vai jomu. Šo informāciju var uzskatīt par bibliotēku, kas veltīta noteiktai tēmai, produktam, uzņēmumam, nodaļai, pakalpojumam utt. Tādējādi zināšanu bāze var būt FAQ sadaļa, tīmekļa portāls , PDF faili , izklājlapas , Wiki u.c.
  115. Zinātniskā brīvība – pētniecības tematikas un metožu izvēles, pētniecības satura un procesa, pētnieka darbības, pētnieciskās jaunrades brīvība
  116. Zinātniskā izziņa – mērķtiecīga, sistemātiski un sistēmiski organizēta un kontrolēta izziņa, uz kuras pamata tiek iegūtas (principiāli) jaunas zināšanas, atklāti likumi un veidotas teorijas
  117. Zinātniskais stiprums – pētījuma kvalitātes līmeņa raksturojums